-->

Ogles

SIA “LATC” piegādā akmeņogles pa dzelzceļu un ar ar autotransportu.

OGĻU KLASIFIKĀCIJA

Klasifikācija ir domāta ogļu vispārējai novērtēšanai.  Ogļu šķiru, kuras domātas izmantošanai siltumenerģētikā,  apzīmēšanai izmanto sekojošo shēmu: Šķira = marka + klase. Piemēram, ogles DR šķiras. Tas nozīmē: pēc marku sastāva Garliesmas ogles, bet pēc graudu sastāva – ierindas (gabalu izmērs; 0 – 300 mm). Šajā gadījumā konkrēto klašu procentuālais saturs netiek reglamentēts.  Tās var būt gan ogles, sastāvošas 90 % no lieliem gabaliem  un 10%  no smelknes, un otrādi. Ja ogles ir apzīmētas kā DPK, tad tās ir Garliesmas ogles, šķirotas, ar gabalu izmēru no 50 (40) līdz 200 (300) mm. Sīku šķembu saturs (mazāk nekā 50 mm) nedrīkst pārsniegt 15 %.

OGĻU KVALITĀTES RĀDĪTĀJI:

OGĻU MITRUMS(W)

Visas ogles satur noteiktu mitruma dauzdumu.  Atkarībā no tās stāvokļa (pieradinātības) izšķir virspusēju mitrumu (mitrināšanas  valgums). Tas ir ūdens, kas atrodas ogļu gabalu un graudu virspusē. Palicis (pēc virspusējā mitruma nodalīšanas) mitrums raksturo ogļu mitruma saturu, kas ir raksturīgs tā vielas, petrogrāfiskajam un markas sastāvam un tiek apzīmēts kā maksimālā mitrumietilpība(Wmax). Brīvais ūdens ogļu gabalu un graudu virspusē un mitrums attiecināms uz plaisām, tukšumiem un kapilāriem (Wex) summā nosaka tādu jēdzienu kā rupjais mitrums (Wex).  Labaratorijā tā tiek noteikta,  kaltējot žāvēšanas skapī: akmeņogles temperatūrā 40 °С un brūnogles 50 °С. Gaisa - sauso ogļu  mitrums, vai analītiskais (Wа), lielākoties pārstāvēts ar absorbējošo saistošo ūdeni. Tā tiek noteikta kaltēšanas ceļā pie temperatūras 105-110 °С (ar paātrināto metodi pie temperatūras 160 °С).  Kopsummā šie divi mitruma veidi nosaka jēdzienu kopējais mitrums (Wt), vai darba (Wrt). Mitruma (darba vai analītiskā) saturs ir pirmām kārtām atkarīgs no ogļu metamorfisma grāda (marku sastāva). Mitrums oglēs ir ne tikai balasts, tas pazemina ogļu sadegšanas siltumu, tā kā, iztvaicējot, prasa papildus siltuma izdevumus. Tāpēc ierastais paņēmiens – slapināt ogles pirms sadegšanas, būtībā ir nepareizs. No citas puses, ogļu putekļu slapināšana noved pie to kamolu veidošanās un paaugstinās gāzu, kuras izdalās pie ogļu termiskās destrukcijas, caurlaidība. Bet šis paņēmiens tiek pielietots galvenokārt no bezizejas – lietojot ogles, kuras nav piemērotas slāņu sadedzināšanai. Ārējā mitruma paaugstināts saturs noved pie ogļu smalkumu paaugstinātas saķepamības, sagulstamības un sasalšanas.

PELNU SATURS (А)

Pelnu saturs, vai minerālo (nesadedzināmu) piemaisījumu saturs oglē, ir kvalitates noteikšanas pamatrādītājs. Minerālie piemaisījumi – tas pārsvarā ir neitrāls balasts, mazākā pakāpē – kaitīgu ķīmisko elementu avots, kurš ietekmē ogļu tehnisko raksturojumu, bet siltumenerģētikā arī dabas piesārņojuma pakāpi. Minerālo piemaisījumu saturs ir atkarīgs tikai no kūdras uzkrāšanas nosacījumiem, tas nozīmē, ka dažādu marku oglēm tas atšķiras. Izšķir iekšējus ar ogles organisko daļu saistītos un ārējos, kuri savieno iežu slāni, pelnus. Pirmo saturs parasti ir neliels (ne vairāk kā 10 %), bet tie praktiski neizzūd bagātināšanas procesā. Ārējie pelni, īpaši, kuri ir saistīti ar mazogļu iežu slāņiem, viegli izzūd visu veidu bagātināšanas procesā. Dažādās rūpniecības nozarēs prasības pelnu saturam būtiski atšķiras. Siltumenerģētikā tiek izmantotas brūnogles un akmeņogles, pārsvarā ar Ad līdz 35 %, pie lielāka pelnu satura ir nepieciešami īpaši sadedzināšanas veidi. Ir pietiekami daudz kurināmo gradāciju pēc pelnu satura pakāpes. Bet lietošanai mūsu darbā vislabāk pieņemama ir klasifikācija, kas ir balstīta uz uzskaiti, tā saucāmais minētais pelnu saturs – pelnu satura (procentos %) un bezpelnu mitrās ogles sadegšanas siltuma (MDž/kg, 1 MDž = 239 ccal) samērs. Tādā veidā, prasībām pret maz metamorfozes, tātad mazkaloriju ogļu (brūnogles, garliesmas ogles) pelnu saturu , ir jābūt stingrākām nekā pret augsti metamorfizēto (liesās, garliesmas)ogļu pelnu saturam. GAISTOŠO VIELU IZEJA (Vdaf): Ogļu organiskā massa pie termiskās iedarbības sadalās uz diviem atvasinājumiem: gaistošas vielas un negaistošais atlikums. Gaistošo vielu sastāvā ir pirmdarva (brūnoglēs), akmeņogļu darva (akmeņoglēs) un gāzes: oglekļa oksīds, ūdeņradis, metāns, viegli gaistošie ogļūdeņraži un to homologi. Gaistošo vielu saturs ir atkarīgs no ogļu petrogrāfiskā sastāva: vitrinīta (spīdoši) paveidi satur tās vairāk nekā fizenīta (matēts). Šis rādītājs ir visai svarīgs, tā kā nosaka ogļu uzvedības īpatnības tā izmantošanas procesā. Tādā veidā augsts gāzveida (gaistošas) sastāvdaļas saturs ogles degvielas masas sastāvā nosaka tā augstas reakcijas spējas (t.i. aizdegšanās notiek pie zemākas temperatūras), konvektīvs siltuma atdeves tips dominē par staru siltuma atdeves tipu. Līdz ar to oglēm ar augstu gaistošu vielu izeju ir mazāki sadedzes siltuma, termiskās izturības radītāji. Tie parasti tiek raksturoti ar lielāku ķīmiskās nepilnīgas sadegšanas procentu.

SĒRA SATURS (STD)

Sērs oglēs ir kaitīgs piemaisījums. Izmantojot ogles metalruģijā, sērs pārvēršas metālā, pazeminot tā kvalitāti. Sadzedzinot kurināmo, sērs veido sēra savienojumus, kuri, reaģējot atmosfērā ar ūdens tvaikiem, veido sērskabi, kas izkrīt skāba lietus veidā. Sēra saturs Kuznecka, Kansko- Ačinska, Minusinska baseina oglēs svārstās 0,2-0,6% robežās. Šis rādītājs ir būtisks, novērtējot ogļu, īpaši izmantojamo siltumenerģētikā, patērētāju vērtību.

SADEDZES SILTUMS (Q)

Izšķir augstāko, pārskaitītu uz sauso bezpelnu kurināmā stavokļa sadedzes siltumu (Qdaf). Šis rādītājs tiek izmantots ogļu klasifikācijai un salīdzināšanai. Zemākais sadedzes siltums (Qr) raksturo kurināmo tā dabiskā stavoklī, t.i. konkrētos mitruma un pelnu apzīmējumos.  

Ogļu raksturojums 

Klases

Pieņemtie apzīmējumi

Gabalu lielumu robežas

zemākais

augstakais

1

2

3

4

Šķirnes

Plātņu

P

100 (80)

200 (300)

Liels(dūre)

K

50 (40)

100 (80)

Riek

O

25 (20)

50 (40)

Smalks

M

13 (10)

25 (20)

Sēkliņa

S

6 (5;8)

13 (10)

Smelkne

Š

0

6 (5; 8)

Savienots un atsijāšana

Liels ar plātnēm

PK

50 (40)

200 (300)

Rieksts ar lielu

KO

25 (20)

100 (80)

Smalks ar riekstu

OM

13 (10)

50 (40)

Sēkliņa ar smalku

MS

6 (5;8)

25 (20)

Smalks ar sēkliņu un smelkni

MSŠ

0

25 (20)

Rieksts ar smalku, sēkliņu un smelkni

OMSŠ

0

50 (40)

Ierindas

R

0

200 (300)